Mans ikdienas darbs bankas filiālē sākas ar visai neparastu rituālu – es eju pārbaudīt mūsu bankomātus. Tas nav tikai tehnisks jautājums, bet gan drošības pasākums, lai pārliecinātos, vai uz ierīcēm nav uzstādīts kaut kas lieks.
Pieredze rāda, ka krāpniekiem reizēm pietiek ar pāris viltīgiem paņēmieniem, lai nolasītu kartes datus un uzzinātu PIN kodu. Desmit gadu laikā esmu redzējusi visdažādākās ierīces, tāpēc vēlos pastāstīt, kam tieši pievērst uzmanību, pirms ievietojat karti terminālī.
Viltīgā klaviatūra virs īstajām pogām
Viens no vecākajiem, bet joprojām izmantotajiem veidiem, kā uzzināt jūsu slepeno kodu, ir uzliktnis uz klaviatūras. No malas tas izskatās pēc parastas bankomāta daļas, taču patiesībā tā ir plāna plāksnīte ar elektroniku. Kad jūs spiežat pogas, šī viltus klaviatūra piefiksē katru pieskārienu un nodod informāciju krāpniekiem.
Vizuāli šādu uzliku pamanīt ir grūti, jo krāsa un forma parasti sakrīt ar oriģinālu. Tomēr ir vienkāršs veids, kā to pārbaudīt – pamēģiniet ar pirkstu aizķert klaviatūras malu un nedaudz pakustināt. Oriģinālās pogas ir iemontētas stingri, bet uzliktņi parasti turas uz divpusējās līmlentes un viegli kustas vai pat sāk nākt nost.
Slēptās kameras, kas skatās uz pirkstiem
Bankomātos, protams, ir iebūvētas kameras, taču tās vienmēr ir vērstas uz klienta seju, lai banka zinātu, kas veic darījumu. Krāpnieku uzstādītās kameras darbojas citādi – tās parasti ir pavērstas tieši pret klaviatūru. Tās var būt paslēptas pavisam mazos caurumiņos vai iestrādātas plastikāta paneļos virs ekrāna vai sānos.
Dažreiz šāda kamera ir “iešūta” reklāmas bukletu turētājā, kas atrodas blakus bankomātam. Esmu savā praksē redzējusi gadījumus, kur kamera ir tik labi nomaskēta, ka ar aci to ieraudzīt nav iespējams. Tāpēc galvenais noteikums ir pavisam vienkāršs: vienmēr aizsedziet klaviatūru ar otru roku, kad ievadāt PIN kodu. Pat ja kamera tur ir, tā neko neredzēs.
Uzlikas kartes lasītājam
Vēl viena detaļa, kam jāpievērš uzmanība, ir vieta, kurā liekam iekšā karti. Krāpnieki mēdz izmantot tā saucamos skimerus – tie nolasa datus no kartes magnētiskās joslas. Ja šāda ierīce ir uzstādīta, kartes ieeja var izskatīties nedaudz biezāka vai izvirzīta uz āru vairāk nekā parasti.
Ja jums šķiet, ka kartes lasītājs izskatās aizdomīgi, droši pamēģiniet to nedaudz saļodzīt ar roku. Bankas oriģinālās detaļas ir monolītas un nekustas. Ja jūtat, ka plastmasa ir vaļīga, labāk šo bankomātu neizmantot un pameklēt citu.
Kur krāpnieki uzdarbojas visbiežāk?
Vislielākajam riskam parasti ir pakļauti bankomāti, kas atrodas uz ielas vai vietās, kuras ir pieejamas visu diennakti, piemēram, tirdzniecības centros vai diennakts vestibilos. Filiāļu iekšpusē šādas ierīces parādās reti, jo tur pastāvīgi atrodas darbinieki, kuri ierīces pārbauda vairākas reizes dienā.
Pirms sākat lietot bankomātu, veltiet dažas sekundes, lai to apskatītu:
Pārbaudiet, vai apkārt nav aizdomīgu priekšmetu vai dīvaini novietotu bukletu statīvu. Pataustiet ar roku paneļus virs klaviatūras un pašu kartes lasītāju. Pievērsiet uzmanību detaļu krāsai – ja kāds panelis tonī nedaudz atšķiras no pārējā korpusa, tas var būt viltus uzliktnis.
Es arī neiesaku izmantot bankomātus, kas atrodas tumšos stūros vai slikti apgaismotās vietās, jo tur pamanīt kaut ko aizdomīgu ir gandrīz neiespējami.
Ja bankomātam ir bezkontakta nolasītājs, labāk izmantojiet to un nepārvietojiet karti caur lasītāja spraugu – tā krāpnieki nevarēs iegūt datus no magnētiskās joslas. Šīs vienkāršās darbības aizņem vien mirkli, bet var pasargāt no liekām raizēm.
